dabas elegance

Veidojot šo dārzu, svarīgākais bija ļaut tam kļūt par dabisku turpinājumu apkārtējai ainavai — reljefam, pieguļošajam mežam un upei.

No mājas dārzā ievijas pastaigu takas, kas ved cauri brīvi veidotiem, savvaļas noskaņas stādījumiem un pamazām izšķīdina robežu starp veidoto un dabisko.

Izteiksmīgākais akcents ir levitējošie pakāpieni — šķietami viegla, arhitektoniska līnija, kas kontrastē ar bagātīgo augu struktūru un savieno dažādos reljefa līmeņus.

Rezultātā radīta ainava, kas nav uztverama vienā skatienā — tā atklājas kustībā, mainoties gaismai, gadalaikiem un skatpunktiem.